Rīgas pilsētas vides trokšņu karte noderēs, lai vērtētu, salīdzinātu un, piemēram, izvēlētos atbilstošāko skaņas izolācijas risinājumu dzīvoklim vai birojam.
Ar ko atšķiras ārsienu siltināšana no ārpuses un iekšpuses? Atbilstoši siltinājuma novietojumam izmainās temperatūra mūrī.
Mikroklimats telpā ir atkarīgs no norobežojošo konstrukciju iekšējās virsmas temperatūras. Zema temperatūra uz norobežojošās konstrukcijas var novest pie ūdens kondensēšanās uz telpu sienām, loga ailēm un griestiem, kas šajās vietās rada labvēlīgu vidi pelējumam.
Stiklam ir būtiska loma mūsdienu celtniecībā, tā kā stikls nodrošina energoefektīvu norobežojošo konstrukciju un dod iespēju maksimāli izmantot dienas gaismu telpu apgaismojumā.
Logs ir norobežojoša konstrukcija un viena no būtiskākām tā īpašībām ir apkures enerģijas izolēšana telpā apkures periodā.
Loga iebūves vieta ir jāskatās atbilstoši konkrētai ailei. Logam jāatrodas pēc iespējas, lai rasas punkta izoterma nenonāk telpas pusē, lai telpas mitrais gaiss nekondensējas uz konstrukcijām telpā
Atsevišķu būvelementu normatīvās prasības URN [W/(m2 x K)] ir definētas būvnormatīvā, kā arī vērā jāņem attiecīgās telpas un āra gaisa temperatūras, attiecīgo temperatūras faktoru – „κ”.
Stiklotai fasādei siltumcaurlaidību Ucw (curtain wall) rēķina atbilstoši EN ISO 12631, kurā tiek ņemti vērā vairāk iespējamie mainīgie kā loga Uw aprēķinā. Ne tikai loga rāmis, vērtne un tā stiklojums, bet arī fasādes konstrukcija un iespējamās fasādes necaurskatāmās zonas, paneļi.
Stiklotā konstrukcija nedrīkst vēja radītās slodzes ietekmē izliekties, lai konstrukcijās iebūvētās stikla paketes nedeformētos vairāk kā tām pieļaujams, jo deformējoties tās var zaudēt hermētismu, vai tās pat var tikt bojātas.
Par termiskajiem tiltiem sauc trūkumus jeb nepilnības konstrukcijās un siltinājumā - ēkas energoefektivitātē.
Termiskie tilti rada enerģijas zudumus, un tajos var veidoties kondensāts ar attiecīgu labvēlīgu vidi pelējumam, sēnītēm. Termiskie tilti var būt punktveida, līniju vai atsevišķa laukuma formā.
