Materiālu siltuma vadītspēja raksturo celtniecības vai izolācijas materiālu un to apzīmē ar grieķu alfabēta burtu λ (izrunā: lambda).
Materiālu siltuma vadītspēja ir siltuma daudzums, kurš plūst caur metru biezu materiālu, ja temperatūras starpība uz materiāla pretējām virsmām ir 1 Kelvins.
lambda

Enerģijas plūsmas mērvienība ir džouls sekundē 1 J/s = 1 W.
Siltuma vadītspējas mērvienība ir J/(s·m·K), jeb W/(m·K).

Jo materiāls ir blīvāks, jo tas ir smagāks, jo labāka ir tā siltuma vadītspēja. (DIN EN 12524)

Smalki porainā materiālā gaiss nodrošina materiālam sliktu siltuma vadītspēju, ko tas nenodrošinātu atrodoties vienā veselā tilpumā, kas izskaidrojams, ar gaisa konvekcijas īpašību, kura porās ir būtiski ierobežota.

Jo mazāka enerģija plūst caur materiālu, jo sliktāka ir materiāla siltuma vadītspēja, jo mazāka ir λ.

Gaiss ir slikts siltuma vadītājs, un siltuma izolācijas materiāli ar lielu gaisa saturu ir labi siltuma izolācijas materiāli.

Nekustīgam gaisam ir ļoti zema siltuma vadītspēja λ = 0,0262 W/(m·K), turpretī ūdenim siltuma vadītspēja λ = 0,5562 W/(m·K)

Visbiežāk izmantoto siltumizolācijas materiālu λ ir 0,035-0,04 W/(m·K) robežās.

Mitrumā siltumizolācijas materiāla siltumizolējošās spējas būtiski tiek pazeminātas, jo tajā esošais gaiss tiek aizstāts ar ūdeni.

Būvmateriālu un citu materiālu siltumtehnisko raksturlielumu aprēķina vērtības jāmeklē LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” 7.tabulādažādas lambdas


Jo mazāka ir λ, jo labāka ir siltuma izolācijas spēja.

Papildus informācija par siltuma vadītspēju var meklēt internetā:
vācu valodā - Wärmeleitfähigkeit
angļu valodā - Thermal conductivity