Ārsienas siltināšana no iekštelpas
Ar ko atšķiras ārsienu siltināšana no ārpuses un no iekšpuses? Ārsienas konstrukcijas siltumcaurlaidība veidojas no ārsienas pīrāga atsevišķu slāņu siltumcaurlaidības īpašību summas. Saskaitāmo kārtība summu nemaina arī šajā gadījumā, bet faktiski, liela nozīme ir norobežojošās konstrukcijas atsevišķu slāņu secībai. Atbilstoši siltinājuma novietojumam izmainās temperatūra mūrī.
Ārējo norobežojošo sienu parasti siltina no ārpuses. Skat. attēlu zemāk, kur par piemēru 200 mm vieglbetona siena ir nosiltināta ar 100 mm akmens vati un ārsiena iegūst siltumcaurlaidības U-vērtību 0,31 W/m²K.
Attēlā zemāk, tā pati vieglbetona siena, bet nosiltināta no telpas iekšpuses. Neskatoties uz to, ka ārsienas norobežojošās konstrukcijas faktiskā siltumcaurlaidības U-vērtība 0,31 W/m²K neizmainās, ir skaidri redzama problēma ar kondensātu ārsienā.
Ja siltina ārsienu no iekšpuses, tad telpas siltums attiecīgi nenokļūst līdz vieglbetonam, kas būtiski samazina tā temperatūru. Bez tvaika izolācijas slāņa tvaiks no telpas nonāk pie caursalušā vieglbetona konstrukcijas, kur attiecīgi kondensējas.
Problēmu var risināt ar tvaiku izolējošu slāni telpas iekšpusē pirms siltumizolācijas slāņa, kas neļaus tvaikam nonākt no telpas ārsienā.
Siltināšana no telpas iekšpuses ir tehniski sarežģītāka, bet reizēm ir būtiski apstākļi, kuri spiež siltināt no telpas iekšpuses. Piemēram, ja ēkas fasādi nedrīkst izmainīt, jo ēka ir kultūras piemineklis.
Ilustrācijai un siltumizolācijas aprēķiniem izmantots internetā pieejamais resurss www.ubakus.de