Siltuma enerģija. Temperatūra

Temperatūra raksturo vielas daļiņu kustību, jo lielāka molekulu kinētiskā enerģija, jo augstāka ir vielas temperatūra. Diviem ķermeņiem saskaroties, to temperatūras izlīdzinās, tāpēc temperatūra ir izmērāma ar termometru .
Temperatūru raksturo Celsija [°C], jeb Kelvina [K] grādos.
Temperatūru norāda Celsija grādos, bet Kelvina grādos norāda temperatūru starpību.

Piemēram:
Ziemā āra temperatūra -10 °C, telpas temperatūra 24 °C, bet temperatūras starpība 34 K grādi.

Visas vielas ar temperatūru virs absolūtās nulles izstaro elektromagnētisku starojumu, ko rada vielas daļiņu kustība un sauc par termālo starojumu vai infrasarkaniem stariem, kurus var fiksēt ar termokameras palīdzību.

TELPU TEMPERATŪRA

Iekštelpu temperatūru pielāgo individuālām prasībām, pēc individuālā komforta vajadzības.

Katrai no telpām ir savas ieteicamās temperatūras:
Guļamistaba 17-18 °C
Viesistaba 20-21 °C
Virtuve 19-21 °C
Vannas istaba 21-22 °C
Tualete 18-19 °C
Gaiteņi 15-17 °C

Norobežojošo konstrukciju aprēķinu veic, pamatojoties uz telpu iekšējo gaisa temperatūru – saskaņā ar LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami" 2.pielikumu, saskaņā ar ko aprēķinos dzīvokļa telpas stūra temperatūrai jābūt par 2 °C augstākai.

Lai taupītu enerģiju, durvis uz vēsākam telpām ir jātur ciet, lai kontrolētu atsevišķu telpu siltuma režīmu, kur to panāk ar uzstādītiem regulēšanas vārstiem uz radiatoriem.
Dienas laikā var samazināt vēlamo telpu temperatūru līdz 15 °C, ja telpās neuzturas cilvēki. Zemāka telpu temperatūra nav ieteicama, jo pieaug kondensāta un pelējuma veidošanās risks.

Telpās ar zemāku temperatūru vēdināšana ir nepieciešamāka, lai atbrīvotos no liekā gaisa mitruma.

Jo augstāka tiek turēta telpu temperatūra, jo vairāk enerģijas, naudas līdzekļi tiek tērēti, jo vairāk tiek izmantoti energoresursi un vairāk atmosfērā nonāk ogļskābā gāze CO₂.
Katrs papildus grāds telpas temperatūrā paaugstina apkures izmaksas par 5-6%. Jo siltāks ir iekštelpu gaiss, jo tas ir sausāks, savukārt ūdens tvaiki no siltām telpām, nonākot uz vēsākām virsmām, var kondensēties.

Telpu iekšējā gaisa temperatūru un ventilācijas gaisa apmaiņas apjomu paredz atbilstoši būvnormatīva LBN 211-98 "Daudzdzīvokļu daudzstāvu dzīvojamie nami" 4.pielikumā noteiktajām prasībām.

KARSTĀ ŪDENS TEMPERATŪRA
Cilvēkam mazgājoties dušā, optimālā ūdens temperatūra ir 38 °C.

Karstā ūdens temperatūrai ūdens izdales vietās jābūt ne zemākai par 55 °C un ne augstākai par 70 °C, izņemot pirmsskolas vecuma bērnu iestādēs ūdens temperatūra ūdens izdales vietās, kuras izmanto bērni, nedrīkst būt augstāka par 37 °C saskaņā ar LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija".

Legionella pneumophila baktērijai ir potenciāls vairoties, ja karstā ūdens akumulācijas tvertnes tilpums ir lielāks par 400 litriem jeb daudzdzīvokļu karstā ūdens sistēmā ir 20 – 50 °C temperatūra. Legionella iznīkst karstā ūdens sistēmā pie 55 - 60 °C temperatūras.

Karsējot ūdeni līdz 40-65 °C, tajā izšķīdušie karbonātu savienojumi izgulsnējas un nosēžas uz sildelementa un karstā ūdens cauruļvadu sieniņām katlakmens veidā. Ūdeni uzkarsējot līdz 60 °C izgulsnējas jau vairāk par 90% ūdenī izšķīdušo karbonātu.