Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mehānisko mijiedarbību.

Viens no pazīstamākiem un vienkāršākiem spēkiem ir smaguma spēks. Par ķermeņa smaguma spēku jeb svaru sauc spēku, ar kādu Zeme pievelk tuvu tās virsmai atrodošos ķermeņus. Smaguma spēks vienmēr vērsts vertikāli uz leju, uz Zemes centru.

smaguma spēks un svērtenis

Spēkus var iedalīt aktīvos spēkos un reakcijās.

Par aktīvo spēku sauc ķermenim pieliktu spēku, ja šis spēks darbodamies uz ķermeni rada tā paātrinājumu gadījumā, kad neviens cits spēks uz konkrēto ķermeni nedarbojas un ķermenis atrodas miera stāvoklī.

Par reakcijām sauc spēkus, kas rodas sakarā ar aktīvo spēku darbību uz ķermeni vai arī ķermeņa kustības dēļ.

aktīvie un reakcijas spēki

Izbeidzoties aktīvo spēku iedarbībai un kustībai, izzūd arī attiecīgie reakcijas spēki.

Ja spēku nekompensē citi reakcijas spēki(piemēram, berze), tas izraisa ķermeņa paātrinājumu.

Spēka iedarbību uz absolūti cietu ķermeni raksturo ar spēka virzienu(mijiedarbības virziens telpā) un spēka skaitlisko vērtību jeb moduli(mijiedarbības lielumu).

Spēks ir vektoriāls lielums jeb vektors. Arī ir citi vektoriāli lielumi, piemēram, ātrums un paātrinājums.

Grafiski vektoru attēlo kā taisnes nogriezni ar tam galā bultiņu, kura norāda vektora virzienu, bet nogriežņa garums – vektora skaitlisko lielumu pieņemtā mērogā.

Spēka virzienā novilktu neierobežota garuma taisni sauc par spēka darbības līniju.

spēks un spēka iedarbes līnija

Lielumus, kurus var raksturot tikai ar skaitlisko vērtību, sauc par skalāriem lielumiem, jeb skalāriem. Pie skalāriem lielumiem pieder, piemēram, laiks, temperatūra, masa, tilpums.

Spēku apzīmē ar „F” burtu.

Lai izteiktu spēka lielumu ar skaitļiem ir, jālieto atbilstošas mērvienības.

Starptautiskajā SI mērvienību sistēmā spēku mēra ņūtonos (N).

Ņūtona otrais likums: spēks ir vienāds ar masas un paātrinājuma reizinājumu

spēka formula

kur:
F - spēks (N)
m - masa (kg)
a - paātrinājums (m/s2)

spēks ir masa reiz paātrinājums
Lielāka spēka gadījumā tiek lietotas arī lielāka spēka mērvienības – kiloņūtoni (kN) un megaņūtoni (MN)
1kN = 1000N = 103N
1MN = 1000000N = 106N

Līdz starptautiskās SI mērvienības sistēmas ieviešanai lietoja tehniskās mērvienību sistēmas spēka mērvienību spēka kilogramu (kgf vai kG).

Spēka kilograms ir vienas masas kilograma smaguma spēks, jeb citiem vārdiem, tāds spēks, kas vienam kilogramam masas piešķir paātrinājumu 9,80665 m/s2 (noapaļojot 9,81 m/s2)

1kgf =9,81N
1N = 0,102kgf

aptuvenos aprēķinos pieņem, ka:
1kgf = 10N  vai 1N = 0,1kgf