Spēks un tā mērvienība
Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mehānisko mijiedarbību.
Viens no pazīstamākiem un vienkāršākiem spēkiem ir smaguma spēks. Par ķermeņa smaguma spēku jeb svaru sauc spēku, ar kādu Zeme pievelk tuvu tās virsmai atrodošos ķermeņus. Smaguma spēks vienmēr vērsts vertikāli uz leju, uz Zemes centru.
Spēkus var iedalīt aktīvos spēkos un reakcijās.
Par aktīvo spēku sauc ķermenim pieliktu spēku, ja šis spēks darbodamies uz ķermeni rada tā paātrinājumu gadījumā, kad neviens cits spēks uz konkrēto ķermeni nedarbojas un ķermenis atrodas miera stāvoklī.
Par reakcijām sauc spēkus, kas rodas sakarā ar aktīvo spēku darbību uz ķermeni vai arī ķermeņa kustības dēļ.
Izbeidzoties aktīvo spēku iedarbībai un kustībai, izzūd arī attiecīgie reakcijas spēki.
Ja spēku nekompensē citi reakcijas spēki(piemēram, berze), tas izraisa ķermeņa paātrinājumu.
Spēka iedarbību uz absolūti cietu ķermeni raksturo ar spēka virzienu(mijiedarbības virziens telpā) un spēka skaitlisko vērtību jeb moduli(mijiedarbības lielumu).
Spēks ir vektoriāls lielums jeb vektors. Arī ir citi vektoriāli lielumi, piemēram, ātrums un paātrinājums.
Grafiski vektoru attēlo kā taisnes nogriezni ar tam galā bultiņu, kura norāda vektora virzienu, bet nogriežņa garums – vektora skaitlisko lielumu pieņemtā mērogā.
Spēka virzienā novilktu neierobežota garuma taisni sauc par spēka darbības līniju.
Lielumus, kurus var raksturot tikai ar skaitlisko vērtību, sauc par skalāriem lielumiem, jeb skalāriem. Pie skalāriem lielumiem pieder, piemēram, laiks, temperatūra, masa, tilpums.
Spēku apzīmē ar „F” burtu.
Lai izteiktu spēka lielumu ar skaitļiem ir, jālieto atbilstošas mērvienības.
Starptautiskajā SI mērvienību sistēmā spēku mēra ņūtonos (N).
Ņūtona otrais likums: spēks ir vienāds ar masas un paātrinājuma reizinājumu
kur:
F - spēks (N)
m - masa (kg)
a - paātrinājums (m/s2)
Lielāka spēka gadījumā tiek lietotas arī lielāka spēka mērvienības – kiloņūtoni (kN) un megaņūtoni (MN)
1kN = 1000N = 103N
1MN = 1000000N = 106N
Līdz starptautiskās SI mērvienības sistēmas ieviešanai lietoja tehniskās mērvienību sistēmas spēka mērvienību spēka kilogramu (kgf vai kG).
Spēka kilograms ir vienas masas kilograma smaguma spēks, jeb citiem vārdiem, tāds spēks, kas vienam kilogramam masas piešķir paātrinājumu 9,80665 m/s2 (noapaļojot 9,81 m/s2)
1kgf =9,81N
1N = 0,102kgf
aptuvenos aprēķinos pieņem, ka:
1kgf = 10N vai 1N = 0,1kgf
Vai šis raksts bija noderīgs?
Paldies, par atsauksmi!
Uzdod savu jautājumu
Raksti no kategorijas "Fizika"
Ūdens sildīšanai nepieciešamā enerģija
Sildot ūdeni tiek paterēta enerģija (kW), kuras daudzumu var aprēķināt, ja zināms no cik un līdz cik grādiem temperatūras, cik pavisam litri ūdens jāsilda.
Siltuma enerģija. Temperatūra
Temperatūrai ir liela nozīme cilvēka dzīves komfortam un tai ir būtiska ietekme dažādos procesos.
Jauda un patēriņš
Izmantoto elektrību ietekmē elektroiekārtas jauda un laiks, cik ilgi tā tiek darbināta un attiecīgi to raksturo kW un kWh mērvienības.
Jārēķinās, ka arī darbojoties dīktstāves jeb tā sauktā "Standby" režīmā, iekārtas var notērēt būtisku daudzumu no saimniecībā izmantotās lektroenerģijas.
