Ēkas energosertifikācija

No 2013. gada 9. janvāra ir spēkā Ēku energoefektivitātes likums. Šī likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, uzlabojot ēku energoefektivitāti, kā arī informējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu.

Atbilstoši šī likuma 13.pantam, Ēkas īpašnieka pienākumi likumā noteiktajos gadījumos nodrošināt ekspluatējamas ēkas vai tās daļas un projektējamas ēkas energosertifikāciju, kā arī apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi, nodrošināt ekspluatējamas ēkas atbilstību minimālajām ēku energoefektivitātes prasībām.

Ja ēka pieder valstij vai pašvaldībai, ēkas energosertifikāts vai ēkas pagaidu energosertifikātam jābūt izvietotam apmeklētājiem redzamā vietā.

Sludinājumā par ēkas vai tās daļas pārdošanu, izīrēšanu vai iznomāšanu norāda ēkas vai tās daļas energoefektivitātes rādītājus, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā ēkai ir veikta energosertifikācija.

Ja ēka ir dzīvojamā māja, pievieno dzīvojamās mājas lietai saskaņā ar šo likumu sagatavotos dokumentus (piemēram, ēkas energosertifikātu, atzinumus).

Saskaņā ar energosertifikātā uzrādīto informāciju spriež par ēkas energoefektivitāti, piemēram, par ēkas apkurei nepieciešamo kWh enerģijas daudzumu uz katru apkurināmās telpas kvadrātmetru apkures sezonā (kWh/m² a), kā arī enerģijas patēriņa novērtējumu karstā ūdens gatavošanai, apgaismojumam, ventilācijai un ēkas dzesēšanai.

Ēkas energosertifikāciju veic projektējamām, rekonstruējamām un renovējamām ēkām, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu. Šajā gadījumā neatkarīgs eksperts novērtē aprēķināto energoefektivitāti.

Ekspluatējamai ēkai neatkarīgs eksperts novērtē aprēķināto un izmērīto energoefektivitāti, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja energosertifikāciju pieprasa pircējs, īrnieks vai nomnieks.

Ēkas energosertifikāciju veic arī citos gadījumos, tai skaitā, kad ēkas īpašnieks vienkārši ir pieņēmis lēmumu par ēkas energosertifikācijas nepieciešamību.

Novērtējot ēkas energoefektivitāti, ņem vērā: norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju, apkures sistēmu un dzesēšanas sistēmu, karstā ūdens apgādes sistēmu, gaisa kondicionēšanas sistēmu, iebūvētās apgaismes sistēmas,  ventilāciju un gaisa caurlaidību, atrašanās vietu un orientāciju pret debess pusēm, saules ietekmi, ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu.

Noteikumi par ēku energosertifikāciju (Ministru kabineta noteikumi Nr.383) apraksta ēku energosertifikācijas kārtību, ēkas energoefektivitātes sertifikāta un ēkas pagaidu energosertifikāta paraugu, ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas sistēmu, ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu, energoefektivitātes prasības un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām.

Dzīvojamām ēkām salīdzinošajā vērtēšanas skalā izmanto šādas ēku energoefektivitātes klases (Ministru kabineta noteikumi Nr.383, punkts nr. 13.):

 A klase – atbilst nulles enerģijas ēkām;
 B klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 40 kWh uz kvadrātmetru gadā;
 C klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 50 kWh uz kvadrātmetru gadā;
 D klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 60 kWh uz kvadrātmetru gadā;
 E klase – atbilst ēkas tipam atbilstošam vidējam patēriņam;
 F klase – atbilst normatīvajos aktos dzīvojamo māju apsaimniekošanas jomā noteiktajam pieļaujamajam enerģijas patēriņa līmenim.

Ēka klasificējama kā A klase, jeb gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām sekojošām prasībām (Ministru kabineta noteikumi Nr.383, punkts nr. 17.):

• enerģijas patēriņš apkures vajadzībām sastāda ne vairāk kā 30 kWh uz kvadrātmetru gadā, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā;
• kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam sastāda ne vairāk kā 95 kWh uz kvadrātmetru gadā;
• ēkā izmanto augstas efektivitātes sistēmas, kuras nodrošina ne mazāk kā 75 % ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā; 
• vismaz daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu;
• ēkā nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas.

Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode ir aprakstīta Ministru kabineta noteikumos Nr.348, saskaņā ar kuriem aprēķina nepieciešamos klimatiskos datus, apkures perioda ilgumu un vidējā gaisa temperatūru apkures periodā skata pēc būvnormatīva LBN 003-01 „Būvklimatoloģija” 7. tabulas, kur par apkures periodu uzskata laiku, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda ar 8,0 ^oC vai zemāka.

HeatMod6 ir tīmeklī bāzēta ēku energoefektivitātes aprēķina programma, kas balstās uz Latvijas būvnormatīviem un klimatiskajiem apstākļiem. Programmas iepazīšanās, bezmaksas režīmā var veikt energoefektivitātes aprēķinus, bet nav iespējams tos saglabāt. Papildus informāciju var meklēt heatmod.lv mājas lapā.