MALKAS APKURES PRIEKŠROCĪBAS/TRŪKUMI
+ salīdzinoši lētākais enerģijas veids
+ malkas apkures katls var darboties arī bez elektrības
+ malkas apkure nerada apkārtējai videi CO2 izmešus
- darbietilpīga sagatavošana (ieguldītais darbs ir nopelnītais ietaupījums)
- nav automatizējams apkures veids. Apkurē izmantojot malku, ir nepieciešama regulāra, manuāla sistēmas papildināšana, darbības uzraudzīšana.

MALKAS APKURES SISTĒMAS
podiņu krāsns

Malkas krāsns – atsevišķas telpas apkurei ar enerģijas akumulācijas spēju. Liels svars, darbietilpīga un dārga izbūve.

Vaļējs kamīns – vizuāli tīkams, bet ne energoefektīvs risinājums. Papildus apkures risinājums, gadījuma rakstura izmantošanas reizēm. Zema veiktspēja, nav enerģijas akumulācijas iespējas.

Kamīna krāsniņa – Risinājums atsevišķas telpas apkurei. Kamīns ar durtiņām ir energoefektīvāks par vaļējo kamīnu un atsevišķos gadījumos spēj akumulēt daļu enerģijas akmeņu apdares materiālā.

Malkas katls – mājas centrālapkures risinājums, kuram tiek atvelēta atsevišķa telpa, kurā uzstāda malkas katlu.centrālā ūdens dabiskās cirkulācijas apkureVēlams ietilpīgu akumulācijas tvertni, kurā tiek uzsildītas apkures sistēmas siltumnesējs, lai caur uzsildītā siltumnesēja tilpumu palielinātu laika intervālu, kurā ir nepieciešama piekurināšana. Piemēram, lai vakarā izkurināta sistēma saglabā siltumu līdz rītam.akumulācijas tvertnes apkures sistēmaiAkumulācijas tvertnes pēc nepieciešamības var uzstādīt 1000, 1500, 2000l tiltpumā. Par ūdens siltumietilpību, sildīšanai nepieciešamās enerģijas daudzumu, laiku aprēķinu jāskata papildinformācija atsevišķā rakstā.


MALKA, TĀS VEIDI, MĒRVIENĪBAS, CENA

Malka ir kurināmais materiāls, kuru iegūst no kokrūpniecībā neizmantojamas koksnes. Malku gatavo krāsnij, kamīnam atbilstoša garuma, izmēra pagalē un šķiro pēc koksnes veida, mitruma satura un koksnes kvalitātes.
Malkas mērvienība ir sters jeb kraujmetrs un vienāds ar m3 tilpuma malkas krāvumu. Kubikmetrs malkas, jeb ciešmetrs ir malkas daudzums bez gaisa šķirbām starp pagalēm.
Malkas ciešmetrus iegūst steru daudzumu reizinot ar 0,7 koeficentu.
malkas sters un kraujmetrs

MALKA UN CITI ENERĢIJAS AVOTI, TO ENERĢĒTISKĀ VĒRTĪBA (kWh)

No lapu koka gatavotā malka ir enerģētiski efektīvāka (2000kWh/sters) salīdzinoši ar skuju koka malku (1500kWh/sters).
dazadi energijas avoti
Sīkāka malkas kvalitāte ir aprakstīta: EN 14961-5:2011 Solid biofuels - Fuel specifications and classes - Part 5: Firewood for non-industrial use

Vārdnīca:
LV sters; kraujmetrs
EN stacked cubic metre; cubic meter of piled wood; stere
RU складочный кубометр
DE Raummeter (rm); Schlichtfestmeter
FR stère; mètre cube enstéré
Avots: http://termini.lza.lv/term.php

MALKAS MITRUMS UN ATTIECĪGĀS MALKAS ENERĢIJA

Malkas mitrumu var noteikt salīdzinot malkas svaru pirms un pēc žāvēšanas. Runa var būt par malkas relatīvo mitrumu (%) un ūdens saturu malkā (%)

Malkas mitruma aprēķina piemēri:
Svars pirms žāvēšanas Gmalkas (800 kg), svars pēc žāvēšanas Gsausas (650 kg)

MALKAS MITRUMS
Mitruma aprēķina formula: (%) = ((Gm - Gs)·100)/Gs
Aprēķins: ((800 - 650)·100%) / 650 = 23 % relatīvā mitruma

ŪDENS SATURS MALKĀ
Ūdens satura aprēķina formula: (%) = ((Gm - Gs)·100)/Gm
Aprēķins: ((800 - 650)·100) / 800 = 19 % ūdens malkā

Svaigi zāģēta malka var saturēt līdz 50% ūdens. Gadu labi žāvētas malkas joprojām satur 15-20% ūdens.

Malkas mitruma mērīšanai var izmantot tam domātus instrumentus. Vācu valodā saukti Holzfeuchtemessgerät un angļu Wood Moisture Metermalkas mitruma mērīšana

Labi izžuvusi malka dod 2,3 reizes vairāk enerģijas par svaigi cirstu malku.
Izžuvusi malka sadeg pilnīgāk, neaizkvēpina dūmvadu un rada mazāk nevajadzīgus izmešus atmosfērā.

Zemāk redzamajā grafikā salīdzināta svaigi cirstas un sausas malkas energoefektivitāte.svaiga un sausa malka

KOKSNE UN OGLEKĻA DIOKSĪDS (CO2)

Pateicoties gaismai fotosintēzes procesā, no neorganiskās vielas veidojas organiskās vielas. Zaļie augi satur hlorofilu, kuri absorbē gaismu, lai fotosintēzes procesā veidotu organiskās vielas, izmantojot oglekļa dioksīdu, ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas.
Malkai sadegot, radītie CO2 (oglekļa dioksīda) jeb ogļskābās gāzes izmeši netiek ņemti vērā, jo kokam augot, tas akumulē CO2.