Lietus ūdens izmantošana

Ikdienā ūdens tiek izmantots visur – pārtikā, saimniecībā un higiēnas prasību izpildīšanai (personīgā higiēna, trauku mazgāšana, dārza un siltumnīcas laistīšanai, auto mazgāšanai, dažādos ražošanas procesos un daudz kur citur).

Privātmājā lielākā daļa ūdens, atbilstoši praksei un statistikai, tiek izmantots vannas istabā, un tikai klozetpoda noskalošanai aiztek milzīga daļa no saimniecībā izmantotā ūdens. Viena persona var aizskalot klozetpodā ap 20 - 30 litriem dzeramā ūdens dienā. Ūdens patēriņš ir atkarīgs no paša klozetpoda konstruktīvās konstrukcijas, kas var svārstīties no 3 - 6 litriem un vairāk, uz vienu tā noskalošanas reizi.
Grēks un izšķērdība dzeramo ūdeni izmantot dārza laistīšanai, klozetpoda noskalošanai u.c., ja ir iespēja tam izmantot savāktu, uzkrātu lietus ūdeni. Piemēram, ja tualetes poda noskalošanai tiktu izmantots lietus ūdens, tiktu taupīts dzeramais ūdens un arī nauda, kas jāmaksā par dzeramo ūdeni un tā nonākšanu kopējā, pilsētas kanalizācijas sistēmā.
Ja lietus ūdeņi tiek novadīti kopējā kanalizācijas sistēmā, tā ir papildus slodze attīrīšanas iekārtām, tie attiecīgi jāattīra, kā kanalizācijas sistēmas ūdeņi un par to arī tiek iekasēta attiecīga samaksa.

Papildus lietus ūdens izmantošanai, dušās, izlietnēs izmantoto un turpat savākto dzeramo ūdeni var izmantot atkārtoti un tam ir speciāls apzīmējums “pelēkā ūdens izmantošana” jeb vācu valodā “Grauwassernutzung”.

Kopš 01.04.2016 spēkā ir MK noteikumi Nr.174 Par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu un punkts nr.49: “Ja pakalpojuma lietotājs centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada lietus notekūdeņus no sava nekustamā īpašuma teritorijas, to daudzums tiek iekļauts novadītajā kopējā notekūdeņu daudzumā un notekūdeņu apjomu (kubikmetri gadā) nosaka atbilstoši būvnormatīvam par kanalizācijas būvēm.”

Lai lietusūdeni saimniecībā izmantotu lietderīgi, attiecīgi ir jāizplāno un jāierīko lietus ūdens savākšanas un uzglabāšanas sistēma. To nekādā gadījumā nedrīkst apvienot ar dzeramā ūdens sistēmu, jo lietus ūdens nedrīkst nonākt dzeramā ūdens sistēmā.

Lietus ūdens izmantošanas būtiskie jautājumi
1) ar kādu lietusūdens daudzumu var rēķināties konkrētā ēka
2) cik daudz un kā tiks izmantots lietus ūdens
3) lietus ūdens uzkrāšanas sistēma
4) sistēmas ekspluatācija, apkopes
5) lietus ūdens īpašības, kvalitāte

Ar kādu lietus ūdens daudzumu var rēķināties
Attiecīgā laika periodā, mēnesī, gadā, atbilstoši informācijai no "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", nokrišņu daudzums gadā Latvijā ir 667 mm. Nokrišņiem visbagātākie mēneši ir jūlijs un augusts, katrā no tiem nokrišņu daudzums ir 78 mm. Vismazāk nokrišņu ir februārī un martā - katrā no tiem 33 mm.

Detalizētāk par nokrišņiem atsevišķās pilsētās var skatīt LBN 223-15 “Kanalizācijas būves”.

1 mm lietus normas atbilst 1 litram lietus ūdens no laukuma kvadrātmetra (1mm = 1litrs/m²)

Iegūstams nokrišņu daudzums tiek rēķināts no jumta laukuma projekcijas, skat. attēlu zemāk:

Papildu ir jārēķinās ar zināmu zuduma koeficientu (Abflussbeiwert), kas, piemēram, saistīti ar jumta formu, un seguma materiālu.

Aprēķina piemērs: Latvijā augusta mēnesī (78 mm) uz 100 m² jumta (projekcijas laukums) nolīst 780 litri, bet lietus ūdens ieguvums tiek rēķināts tikai 600 litri ņemot vērā jumta formas un seguma zudumu koeficientu, kurš mēdz būt robežās 0,8 – 0,2 (slīps metāla jumts – plakanais apzaļumotais jumts).

Cik daudz un kā tiks izmantots lietusūdens
Jautājums ir jāizvērtē individuāli pēc personu skaita ēkā, nevis labierīcību telpu skaita un lietusūdens pielietošanas plāna un mērķa. Svarīgi ir konkrētās skalojamās kastes patēriņš, veļasmašīnas darba ekonomiskums, siltumnīcas izmēri utt.

Lietus ūdens uzkrāšanas sistēma
Rūpīgi jāizvērtē jumta seguma materiāls, jo ne katrs materiāls nodrošina augstas kvalitātes un ražīgu lietusūdens vākšanu. Papildus nepieciešami rupjie un smalkie filtri notekcaurulēs, atbilstoša izmēra tvertne, sūkņi, līmeņa kontroles automātikas, lietusūdens tvertnes pārplūdes sistēma.
Pārāk liela tvertne sadārdzina sistēmu, turklāt, pārāk lielā tilpumā sastāvējies lietus ūdens zaudē savu kvalitāti un jāļauj lietusūdenim tvertnē nomainīties, tāpēc mazāka tvertne ir pat labāka.
Protams nepietiek ar sistēmas uzstādīšanu ir nepieciešams to kontrolēt, sekot tās darbam, atbilstoši vajadzībai tīrīt filtrus.

Vācijā ir DIN 1989-1 norma, kur tiek atrunāta šādu sistēmu plānošana, izveide, ekspluatācija un apkope.

Ūdens īpašības, kvalitātes
Ūdens mēdz būt dažādas sāļuma, cietības (mmol/l), dažāda pH-vērtības.

Lietus ūdens ir izmantojams ne tikai siltumnīcas, dārza laistīšanai un klozetpoda noskalošanai, bet arī veļas mazgāšanai.
Lietus ūdens ir mīksts un tādēļ veļasmašīna neapkaļķojas.

Citās valodās papildus informāciju par šiem jautājumiem var meklēt internetā pēc konkrētiem atslēgvārdiem, informācija vācu valodā Regenwassernutzung, Grauwassernutzung, bet informācija angļu valodā Rainwater harvesting, Greywater.