Rīgas pilsētas vides trokšņu karte noderēs, lai vērtētu, salīdzinātu un, piemēram, izvēlētos atbilstošāko skaņas izolācijas risinājumu dzīvoklim vai birojam.
Būves, konstrukcijas un būves elementi uzņem slodzi, ko pārnes tālāk uz balstiem. Būves un balsta saskares vietā rodas balsta reakcijas atbilstoši pieliktiem spēkiem un slodzēm.
Mikroklimats telpā ir atkarīgs no norobežojošo konstrukciju iekšējās virsmas temperatūras. Zema temperatūra uz norobežojošās konstrukcijas var novest pie ūdens kondensēšanās uz telpu sienām, loga ailēm un griestiem, kas šajās vietās rada labvēlīgu vidi pelējumam.
Atsevišķu būvelementu normatīvās prasības URN [W/(m2 x K)] ir definētas būvnormatīvā, kā arī vērā jāņem attiecīgās telpas un āra gaisa temperatūras, attiecīgo temperatūras faktoru – „κ”.
Enerģiju tiek zaudēta caur ēkas konstrukciju virsmas laukumu neatkarīgi no izvēlētā ēkas siltinājuma un siltinājuma biezuma. Kompaktas formas ēkas ir praktiskas un vieglāk panākama labāka ēkas energoefektivitāte.
Stiklotai fasādei siltumcaurlaidību Ucw (curtain wall) rēķina atbilstoši EN ISO 12631, kurā tiek ņemti vērā vairāk iespējamie mainīgie kā loga Uw aprēķinā. Ne tikai loga rāmis, vērtne un tā stiklojums, bet arī fasādes konstrukcija un iespējamās fasādes necaurskatāmās zonas, paneļi.
Logu stikla paketes un logu rāmji sasnieguši labas siltumu izolējošās īpašības, bet stiklotās konstrukcijas kopējā energoefektivitātē būtiska loma ir arī stikla paketes savienojumam, paketes starplikai.
Stiklotā konstrukcija nedrīkst vēja radītās slodzes ietekmē izliekties, lai konstrukcijās iebūvētās stikla paketes nedeformētos vairāk kā tām pieļaujams, jo deformējoties tās var zaudēt hermētismu, vai tās pat var tikt bojātas.
Malkas apkures sistēmā akumulācijas tvertne ļauj darboties malkas katlam ar pilnu jaudu, kas uzlabo katla veiktspēju, paildzina katla kalpošanas laiku un samazina ar kurināšanu saistītos izmešus atmosfērā.
Akumulācijas tvertne malkas apkures sistēmā palielina arī lietotāju komfortu, nodrošinot ar iespēju retāk papildināt kurtuvi ar kurināmo.
Vēja ātrumu un no tā izrietošo vēja spiedienu uz ēkām un to atsevišķām daļām nepieciešams zināt, lai veiktu ēku un atsevišķu to daļu, konstrukciju statikas aprēķinus.
Saules kolektoru karstā ūdens sistēmas dimensionēšanu var uzsākt, kad ir zināms esošais vai plānotais karstā ūdens patērējamās enerģijas daudzums un ar noteikumu, ka saules kolektora uzstādīšanai ir atvēlēts pietiekami liels, saules apspīdēts laukums uz jumta, pagalmā vai kur citur saimniecībā.
Šķēluma metodi izmanto, lai aprēķinātu spēkus kopnes stieņos.
Karstā ūdens sagatavošanai nepieciešams būtisks enerģijas daudzums, kas saistīts ar ievērojamām izmaksām un tas kļūst arvien būtiskāk, ņemot vērā enerģijas cenas augošo tendenci.
Sildot ūdeni tiek paterēta enerģija (kW), kuras daudzumu var aprēķināt, ja zināms no cik un līdz cik grādiem temperatūras, cik pavisam litri ūdens jāsilda.
Izmantoto elektrību ietekmē elektroiekārtas jauda un laiks, cik ilgi tā tiek darbināta un attiecīgi to raksturo kW un kWh mērvienības.
Jārēķinās, ka arī darbojoties dīktstāves jeb tā sauktā "Standby" režīmā, iekārtas var notērēt būtisku daudzumu no saimniecībā izmantotās lektroenerģijas.
