Siltumnīcas

Plānojot siltumnīcu jāņem vērā dažādi apstākļi, piemēram, esošo apbūvi, novietojumu, debespuses un protams, arī to augu vajadzības, kurus jāizaudzē.

Siltumnīcas novietojums
Siltumnīcu vēlams novietot saulainā un nenoēnotā vietā, tā kā augu augšanas un fotosintēzes veiksmīgam procesam nepieciešama tieši saules stari un siltums. Siltumnīcas atrašanās vietai būtiskas ir dienvidu un austrumu debespuses, kur no saules ir iespējams gūt vislielāko labumu.

Saules siltuma uzņemšana augiem ir īpaši svarīga pēc vēsas nakts vai salnas, bet Rietumu, vakara saules siltuma enerģija augiem jau varētu būt par apgrūtinājumu.  

Siltumnīcas forma un izmēri
Attiecībā uz siltumnīcas izmēriem jāparedz pietiekami daudz vietas gan augiem, gan arī pietiekami lielu platību, lai tajā būtu ērti arī pārvietoties starp dobēm. Lielākas platības siltumnīcai ir arī vieglāk panākt tā saucamo „siltumnīcas efektu”.

Konstrukcijas materiālu izvēle
Siltumnīcas caurspīdīgā daļa var būt no plēves vai iestiklota. Visbiežāk izmantotais materiāls ir polietilēna plēve. Tas ir vienkāršs un salīdzinoši daudz lētāks risinājums par stiklu, bet jārēķinās, ka plēve nekalpos ilgtermiņā, mehāniski tā nav izturīga un tai būs nepieciešams regulārs remonts vai visa plēves pārklājuma nomaiņa. Jārēķinās arī ar regulāru nokalpojušās plēves utilizāciju, caur ko plēves risinājums nav videi draudzīgs, un iespēju robežās no plēves izmantošanas būtu jāizvairās.
Nesošā konstrukcija var būt izgatavota no jebkura tam piemērota materiāla - no koka, metāla vai plastmasas un no citiem pieejamajiem materiāliem.

Siltumnīcas klimats un ventilācija
Lai nodrošinātu augiem nepieciešamo klimatu un atbilstošu gaisa apmaiņu it īpaši karstas vasaras dienas laikā siltumnīcai būtu jābūt aprīkotai ar ventilācijas sistēmu. To var atrisināt dabiskās ventilācijas ceļā - virinot siltumnīcas durvis vai arī uzstādot siltumnīcā speciālu tam paredzētu automātisku ventilācijas iekārtu.
Jāņem vērā, ka katram augam ir savi vēlamie augšanas klimata apstākļi. Piemēram, ja tomātiem optimāls ir 65% gaisa mitrums, tad gurķi priecātos par būtiski mitrāku gaisu - ~85%, kur savukārt tomāti kļūst daudz uzņēmīgāki pret dažādām kaitēm.
Siltumnīcā nepieciešams atdalīt gurķus no tomātiem, lai nodrošinātu tos ar tiem optimāliem augšanas apstākļiem. Gurķiem nepieciešams tos vairāk laistīt un mazāk vēdināt.

Siltumizolācija un siltuma akumulācija
Daļu no konstrukcijas var nosiltināt, lai mazinātu siltuma zudumus, piemēram, ziemeļu pusē, jo caur plēvēm un vienkārtas stiklu ir lieli siltuma zudumi.
Salīdzinājumam: ja vienkārtas stikla siltuma caurlaidības koeficents U_g ir 5,8 W/m²K, bet 100 mm minerālvates siltumizolācijai ~ 0,4 W/m²K (siltuma izolācijas materiāla termiskās pretestības un siltumvadītspējas koeficenta aprēķins: R = 0,1m / 0,04W/mK =  2,5 m²K/W -> U = 1 / 2,5 m²K/W = 0,4 W/m²K)
Siltumnīcai nepieciešama arī kāda siltumietilpīga konstrukcijas daļa, lai dienas laikā akumulētu siltuma enerģiju un nakts laikā siltumnīcā ilgāk turētos siltums. Tam kalpot var masīva mūra siena siltumnīcas ziemeļu pusē, akmeņi vai ūdens akumulators/-i. Ļoti veiksmīgi šo efektu var panākt, piebūvējot siltumnīcu pie citas ēkas mūra.

Siltumnīcu laistīšanas sistēmas, risinājumi
Ja siltumnīcas tuvumā nav laistīšanai piemērotas ūdenstilpnes vai atbilstošas ūdens ņemšanas vietas, siltumnīcas konstrukcijā būtu jāparedz lietus ūdens vākšana.
Jārēķinās ar ūdens sistēmas iztecināšanu uz ziemas periodu, lai tā nesasaltu.

Alternatīvs risinājums ir stiklota konstrukcija pie dienvidu loga. Naktīs, daļa no nepieciešamā siltuma, augiem tiek no ēkas.

Ja siltumnīca pietiekami laba izdodas, tad viņā var arī pats dzīvot, gulēt un zvaigznēs skatīties. :)

Glass-Covered Modular Cabin Provides Spectacular Views https://t.co/Ar9v23lFME pic.twitter.com/r3K4671OrG

— Architecture (@archpics) November 8, 2015