Pieejama saules apspīdēšanas karte, lai atrastu vai salīdzinātu pieejamo saules enerģiju konkrētā vietā un gadalaikā.
Plānojot fotovoltāžas paneļu iekārtu, jāizvērtē projektā esošo eletroenerģijas patēriņu un vietu, kur iekārta tiks uzstādīta.
Mūsdienīgai ēkai ir ne tikai energoefektīva, energotaupoša, bet Saules apspīdētās ēkas daļas, jumta un sienu plaknes iespējams izmantot lietderīgi, tajās iestrādājot elementus, kuri ražo elektroenerģiju no Saules gaismas.
.png)
Saules fotovoltāžas paneļu saražotai elektroenerģijai un ēkas energopatēriņam seko līdzi, kontrolē fotovoltāžas iekārtas veiktspēju ne tikai tāpēc, lai taupītu naudu, bet arī tāpēc, lai videi draudzīgi domājot taupītu energoresursus.
Saules kolektoru karstā ūdens sistēmas dimensionēšanu var uzsākt, kad ir zināms esošais vai plānotais karstā ūdens patērējamās enerģijas daudzums un ar noteikumu, ka saules kolektora uzstādīšanai ir atvēlēts pietiekami liels, saules apspīdēts laukums uz jumta, pagalmā vai kur citur saimniecībā.
Saules leņķis - saules staru krišanas leņķis attiecībā pret horizontu ir mainīgs. Lielāks vasarā un mazāks ziemā. Zinot saules leņķi, ir iespējams plānot vasaras mēnešiem nojumes, pārkares un citu ēkas saules aizsardzību.
Fotovoltāžas paneļu veiktspēju ietekmē vairāki faktori, tai skaitā konkrētā brīža saules intensitāte un paneļu temperatūra.
Mono-kristālu, poli-kristālu fotovoltāžas paneļi, izmantojot Saules enerģiju (gaismu), ražo videi draudzīgu elektroenerģiju.
Mērķis apkures sezonā ēku piesildīt ar enerģiju, kura iegūta no saules kolektoru sistēmas, nav neiespējams, bet būtiskas prasības izvirzītas tiek pret pašu ēkas energoefektivitāti, tās novietojumu un ierīkoto apkures, enerģijas akumulācijas un saules kolektoru sistēmu.
Saules kolektora efektivitāte mainās atkarībā no darba apstākļiem un to ietekmē kolektora uzbūve, siltumnesēja temperatūra sistēmā.
